adaptacija

Adaptācija

Šķiet, katra bērna dzīvē viens no svarīgākiem posmiem, dažkārt to mēdz nosaukt par krīzi, ir bērnu dārza gaitu uzsākšana.

Pavadīto laiku bērnudārzā var iedalīt trīs svarīgos posmos – Adaptācija periods,

Komunikācija un socializēšanās periods un Sagatavošanās skolai.

No tā, kā noritēs adaptācija periods, būs atkarīgs tas, kā veidosies bērna socializēšanās, attīstība, izglītība un kopumā dzīve. Ne tikai bērnudārzā, bet arī skolā.

Sākoties mācību gadam, mēs, BeBes komanda, ļoti rūpīgi gatavojamies adaptācijas periodam. Tiek apmācīti pedagogi, tiek labiekārtotas telpas, tiek meklēts papildus inventārs tieši ‘’silītes’’ grupas bērniem ,un, pats svarīgākais, mēs ļoti daudz runājam, iesakām un sadarbojamies ar mazāko bērnu vecākiem, kuru bērni konkrētā mācību gadā uzsāk gaitas dārziņā.

Esam izstrādājuši ieteikumus vecākiem, kuru mazuļi uzsāk gaitas dārziņā. Kā vieglāk pārdzīvot adaptācijas laiku, un kā veiksmīgi uzsākt gaitas dārziņā.

Ieteikumus ir sagatavojusi  BeBe.lv bērnudārza vadītāja Rita Stikāne, metodiķis Egija Posse – Apsīte un medmāsa Saiva Ozola.

Lai veiksmīgi uzsāktu gaitas dārziņā, ir jāpievērš uzmanība dažādiem aspektiem:

  1. Vecāku attieksme un vēlme.

Viens no svarīgākajiem nosacījumiem, lai bērniņš veiksmīgi iekļautos bērnudārza vidē, ir vecāku noskaņojums. Ja mammīte un tētis ir gatavi “atlaist” savu bērnu “jaunajā un lielajā” pasaulē, tad tie jau ir 50% veiksmes. Vecāku noskaņojums un sajūtas, ko jūt mazais, ir ļoti būtiskas bērna pašsajūtai. Bērns jūt vecāku slēptus, un arī bieži vien pat ļoti uzkrītošus un pamanāmus, signālus. Šie signāli arī parāda bērniem, vai vide, uz kuru viņš tiek atvest, būs droša, laba un uzticama.

Bērns nespēj justies droši, ja tā nejūtas vecāki. Saikne starp bērnu un vecākiem ir ļoti cieša.

50 % gadījumos pie tā, ka bērns nespēj iejusties bērnudārza vidē, vainīgi ir vecāki. Viņu bailes un nespēja uzticēt savu atvasīti audzinātājām un auklītēm.

Mēs, bērnudārza kolektīvs, no savas puses ļoti daudz domājam un darām, lai vecāki uzticētos mums, lai pārliecinātu vecākus, ka esam ne tikai profesionāļi, bet, ka grūtos brīžos, kad bērns pārdzīvo, mēs samīļojam, nomierinām un ‘’žūžinam klēpī’’.

Silītes vecuma grupās nav tik svarīgi, vai pedagogs ir ieguvis maģistra grādu, bet svarīgākais ir tas, vai pedagogs spēj būt mīļš, spēj kliedēt bērna pārdzīvojumus un ilgas pēc  vecākiem?!

Ja mammīte ar smaidu  bērnam saka: ‘’Tev te būs droši, jautri un labi’’, tad bērns tam arī tic un tā jūtas!

 

  1. Gatavošanās periods.
    • Sarunas

Bērnudārza gaitām var sākt gatavoties jau krietnu laiku pirms – bērnam vēl nestaigājot un sēžot ratos. Priecē tie vecāki, kuri jau pusgadu, pirms sāks nākt uz dārziņu, dodas pastaigās gar potenciālo dārziņu. Viņi stāsta bērnam, cik jautri tur ir, parāda, kā bērni rotaļājās ārā.

Vecāki kopā ar bērnu ar nepacietību gaida, kad beidzot bērns varēs piebiedroties saviem vienaudžiem spēlēs.

Svarīgi ir kādu laiku, pirms bērns uzsāk bērnudārza gaitas, par to runāt. Ja bērns zinās, kas viņu sagaida jaunajā ikdienā, tad arī daudz vieglāk to pieņems un pat gūs no tā lielu prieku (draugus, rotaļlietas, nodarbības..)

Sarunas pirms bērnudārza uzsākšanas palīdz noskaņoties ne tikai bērnam, bet pašiem vecākiem arī. Kopīgi runājot par jauno ikdienu, to vieglāk ir pieņemt un saprast.

Un te, bērnudārzā, viņam tiešām ir labi! Kādēļ, lai tā nebūtu? Tik jaukas un uzticamas audzinātājas, jaunas rotaļlietas un nodarbības, kurās uzzina un dara tik daudz jauna!

 

  • Dienas gaita

Gatavošanās ir ne tikai sarunas, bet arī bērnu dārza ikdienas režīma ievērošana. Iesakām vismaz četrus mēnešus pirms adaptācija laika ievērot :

  • gulēšanas režīmu, kāds tas ir dārziņā. Agru celšanos no rīta un agru iešanu gulēt. Parasti tas sagādā grūtības bērniem, īpaši pēkšņa agra celšanās no rītiem. Bērni fiziski ir noguruši un nav izgulējušies. Kā viņi var justies labi? Kā jūtas pieaugušie, kad nav izgulējušies?
  • Aktīvā dienas daļa. Dienas pirmā puse dārziņā ir ļoti aktīva. Notiek dažādas nodarbības, sporta nodarbības un muzicēšana. Uzsākot gaitas dārziņā, bērni bieži ir neizpratnē, un aktīvais režīms viņus nogurdina. Komfortabli jūtas tie bērni, kuri jau mājas apstākļos ir pieraduši, ka viņus nodarbina.
  • Pastaigas un svaigais gaiss. Arī pastaigas dārziņā notiek pēc konkrēta grafika. Un pastaigās bērni dodas divas reizes dienā. Daudzi no bērniem nav pieraduši to darīt. Daudzi bērni nav pieraduši staigāt ar kājām, bet pavadīt laiku ārā, sēžot

Pastaigām ārā ir nepieciešams arī  atbilstošs apģērbs. Bērnudārzā nederēs skaists balts mētelītis. Bērni daudz laika pavada smiltīs, ziemā bērni pikojas un ceļ sniegavīrus. Vislabāk izvēlēties ērtu, termoregulējošu  apģērbu un apavus, kurus nav žēl sasmērēt un sabojāt. Apģērbam ir jābūt ne tikai ērti nēsājamam, bet arī ērti uzvelkamam, un tā, lai to būtu ērti uzvilkt bērniem. Iegādājoties apģērbu, vecākiem vajadzētu jau laikus padomāt, kā bērns pats to uzvilks. Protams, ka audzinātājas palīdz un pieskata, lai viss būtu uzvilkts un uzvilkts pareizi, taču daudz labāk, ka apģērbs ir tāds, kas ļauj bērnam pašam iemācīties saģērbties.

 

  • Rotaļāšanās un dalīšanās ar savām mantām.

Rotaļāšanās ir socializēšanās un komunikācijas mākslas apgūšana. Tā mums katram atmiņās ir palikusi vai nu pozitīvā noskaņā vai negatīvā. Kāds stāsts ir pozitīvs, kāds piedzīvojumiem pilns, kāds bēdīgs un ļoti bēdīgs. Šo mākslu mēs sākam apgūt jau silītes grupiņā. Un ir ļoti svarīgi, lai vecāki tam pievērstu uzmanību jau bērnam sēžot ratos un pirmo reizi spēlējoties smilšu kastē. Katram vecākam ir savi principi un sava nostāja šajā jautājumā, vai vajag dalīties ar savām rotaļlietām, vai vajag būt draudzīgam ar visiem, vai vajag sevi aizstāvēt, vai vajag piedot??? Viedokļi ir dažādi, taču pats svarīgākais, lai Jūsu bērns ir laimīgs, un lai adaptācijas periodā viņam būtu draugi!

  • Dažāds un sabalansēts ēdiens.

Vēdersāpes ļoti bieži ir rādītājs tam, ka cilvēks jūtas slikti. Adaptācijas periodā ne vienmēr vēdera sāpes un problēmas ar kuņģi ir rādītājs, ka bērns jūtas slikti. Kāpēc? Jo, kā mēs BeBē sakām: ‘’ Mēs ēdam riktīgu bērnudārznieka ēdienu’’. Zupas ēdam katru dienu, gaļu ēdam katru dienu un pienu dzeram ļoti bieži. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai vecāki jau vismaz pusgadu pirms uzsākt gaitas dārziņā apskatītu bērnudārza ēdienkarti. To var redzēt mūsu  mājas lapā. Ļoti bieži bērni mājās ēd vienveidīgu un nesabalansētu ēdienu. Daudzi bērni ir pieraduši ēst pusfabrikātus. Bērniem negaršo tas, kas ir vislabākais viņu veselībai. Bērnudārzā ēdienkarti sastāda pārtikas tehnologs, ēdienkartes kontrolē Pārtikas Veterinārais Dienests.

Ja bērns nav pieradis pie šāda ēdiena, tad bieži gadās, ka paiet ļoti ilgs laiks, kamēr bērns vispār sāk ēst. Gadās, ka bērni adaptācijas laikā vispār neēd, bet vakaros mājās, protams, remdina savu izsalkumu ar nevajadzīgiem našķiem un neveselīgu pārtiku. Mēs, BeBes kolektīvs, no savas puses lūdzam vecākus nebūt tik vienaldzīgiem pret to, ko ēd, un ko lieto uzturā Jūsu atvasītes!

 

  1. Regularitāte

Lai adaptācija laiks būtu veiksmīgs, apmeklējumam dārziņā jābūt regulāram un vienādam. Bērnudārzs ir jāapmeklē katru dienu. Pirmās dienās tās var būt tikai dažas stundiņas, bet katru dienu un vēlams vienā laikā. Izvairieties adaptācijas laikā paņemt kādu brīvdienu – tas tikai nāks par sliktu. Ja vēlaties ar savu bērnu pavadīt vairāk kopā laiku, tad apmeklējiet dārziņu pusi dienas, bet svarīgākais – katru dienu. Brīvdienas var ņemt tad, kad bērns jau ir paaudzies un adaptācijas laiks jau pārdzīvots!

Vēlams pirmās dienas apmeklēt bērnudārzu tikai dažas stundas rīta pusē. Kad bērns jau sāk aprast ar vidi un jaunajiem noteikumiem, bērniņu var atstāt uz diendusu. Parasti audzinātājas paziņo to dienu, kad bērniņš jau  varētu palikt gulēt.

 

Un ļoti svarīgi uz bērnudārzu nākt laicīgi. Bērns jūtas slikti, arī attīstībai un izglītībai tas nav labi, ja kavējat dienas nodarbību vai kopīgu brokastošanu! Rītam ir jābūt mierīgam un bez lieka stresa!

Šķiet, ka visgrūtākais. Pastāstīsim par tipiskām vecāku kļūdām, un ieteiksim, kā darīt labāk.

4.1.Zibenīgie jeb melīgie vecāki.

Nemelojiet bērnam un nepazūdiet bez brīdinājuma. Daudzi vecāki mēdz atvest bērnu uz dārziņu un tad zibenīgi pazust. Tas nav pareizi!!! Tas ir neiecietīgi pret bērnu. Pastāstiet, ka bērns noģērbsies, sasveicināsies ar visiem, un tad Jūs dosieties uz darbiņu, bet pēc darbiņa un tad, kad bērns būs paspēlējies un parotaļājies, Jūs viņam atnāksiet pakaļ.

 

 

4.2. Vecāki bērni.

Daudzi vecāki uzskata, ka palīdzēs bērnam ar viņu kopā rotaļājoties dārziņā, ēdot pusdienas un varbūt par guļot gultiņā. Jā, tas viss ir jauki! Tiešām jauki pavadīts laiks kopā ar bērnu, bet tas nav adaptācijas laiks. Jūs bērnam šādi nepalīdzat. Dzīvojot dārziņā kopā ar bērnu, Jūs tikai iepazīstieties ar visu apkārtesošo, nevis uzsākat adaptācijas posmu. Iepazīšanās var būt viena diena , kas ilgst pāris stundas.

Iesakām Jums dienu pirms pirmās pavadītās dienas dārziņā apciemot grupas biedrus, iepazīties ar audzinātājām, iekārtot skapīti un apskatīt grupas telpas.

4.3. Dusmīgie vecāki.

Daudzi no vecākiem uzskata, ka disciplīna mazinās bērna pārdzīvojumi. Tāpēc dažkārt vecāki, paši to neapzinoties un negribot, sāpina bērnus vēl vairāk. Vecāki dusmojas un aizrāda bērnam, ka viņš raud. Ir redzēts, ka tēvs nolamā puisīti: ‘’Tu esi vīrs, neraudi!’’.

Brīdī, kad bērns uzsāk jaunu, tik svarīgu posmu savā dzīvē, viņam ir nepieciešamas vecāku rūpes, nevis dusmas.

Iedomājieties sevi, uzsākot darbu jaunā darba vietā!!!

4.4. Garās atvadas.

Tā ir viena no visbiežāk sastopamām kļūdām, kad vecāki ilgi nevar atvadīties no bērna. Viņi ilgi stāv garderobē, samīļo bērnu, uzdod daudz jautājumus. Bieži jautājumi skan:’’ Vai Tu slikti jūties? Vai Tu gribi iet projām?’’ Ko gan bērns atbildēs? Protams, ir skaidrs, ka vecākiem pašiem ir grūti atvadīties, bet šādi viņi situāciju padara ļoti smagu.

Daži no vecākiem iziet ārā un nostājas pie loga, klauvējot un saucot bērnus, sūtot gaisa bučiņas.

Šīs garās atvadas traucē bērnam iejusties!

4.5. Draudi

Nekādā gadījumā nedraudiet bērnam ar bērnudārza apmeklēšanu, ja viņš slikti uzvedas. Bērnudārzs nav soda izciešanas vieta, bērnudārzs ir balva, kur bērniem ir iespēja apgūt jaunas iemaņas, paplašināt savu redzes loku, iegūt jaunus draugus un galvenais – rotaļāties!

 

 

Iesakām:

! Pie skapīša vēlreiz ar bērnu var izrunāties par to, ka vecāki vienmēr nāks bērniņam pakaļ!

‘’Un nevienam tevi neatstāšu un neaizmirsīšu tevi nekur! Man nekā svarīgāka par Tevi nav! Es Tevi mīlu! Un drīz būšu pakaļ! Lai tev veiksmīga un laba diena”.  Jāiedod buča un pēc iespējas ātrāk jāiet prom.

Ja mammai ir grūtāk bērniņu atvest un atvadīties, un ja mamma zina, ka tiešām raudās, tad iesakām to darīt labāk tētim, vai kādam citam ģimenes loceklim vai draugam!

 

 

 

  1. Vakars

Katrs vecāks ir aizņemts, un katram darba dienas beidzās citā laikā. Mēs, BeBes kolektīvs, lūdzam, pēc iespējām , adaptācijas laikā bērniņam nākt pakaļ uz dārziņu laicīgi. Lai nav tā, ka bērns dārziņā paliek pēdējais.

Vakarā bērniņu samīļot, pateikties par to, ka bērniņš ir daudz ko jaunu iemācījies, pavadījis drosmīgi dienu. Jautāt, ko viņš ir darījis, atļaut parādīt pa dienu paveikto. Izrādīt lepnumu un mīlestību.

 

  1. Komunikācija ar audzinātāju.

Nenoliedzami audzinātājas ir viens no svarīgākiem posmiem veiksmīgam adaptācijas laikam.

Uzsākot gaitas dārziņā, audzinātājas ir tās, kuras par Jūsu bērniņu rūpēsies un gādās 10 h dienā. Neko neslēpiet no audzinātājām un neko nenoklusējiet. Stāstiet par savu bērniņu un nekautrējieties jautāt.

Pastāstiet svarīgākās sava bērna īpašības. Metodes, kā nomierināt bērnu, veidus, kā bērns aizmieg. Protams, dārziņā ir savi noteikumi un dienas gaita, taču svarīgākais adaptācijas laikā ir pēc iespējas vairāk ievērot bērna vēlmes, pieradumus un veidus, kas palīdz bērnam adaptēties.

 

  1. Mīļmantiņas

Daudzos dārziņos ir aizliegts ņemt rotaļlietas uz dārziņu. Arī BeBes dārziņā iesakām rotaļlietas uz dārziņu neņemt, jo ir ļoti liels pārdzīvojums, ja tās pazūd un vēl lielāks pārdzīvojums, ja tā ir gan finansiāli dārga manta, gan sirdij dārga manta!

Taču pavisam citādi ir ar mīļmantiņu. Mēs iesakām adaptācijas laikā paņemt līdzi mīļmantiņu. Lietu, kura spēj mazināt asaras, lietu, kura ir kā uzticamais draugs. Vienalga, vai tā liela, adīta sega, mīksts plīšu lācis vai krūze.

Katram bērnam mīļmantiņa ir savādāka, un kuriozi par mīļmantiņām ir ļoti daudz. Dažkārt ir ļoti grūti izprast, kāpēc tieši šo lietu bērns ir izvēlējies kā savu mīļmantiņu!

 

  1. Knupīši un pudeles.

Silītes grupiņā viens no pirmajiem soļiem izglītībā ir pamatprasmju apgūšana. Un, protams, visgrūtākais darbs ir saistīts ar podiņmācību, knupīšu lietošanu un piena pudeļu lietošanu.

Vecāki bieži domā, ka uzsākot gaitas dārziņā, bērns ir liels jau un knupi un pudeli uzreiz var atstāt mājās. Tomēr, mēs neiesakām to darīt. Jo uzsākt gaitas dārziņā jau ir pārdzīvojumiem pilns laiks, ja tiek atņemta tik svarīga lieta, kā knupis un piena pudele pusdienas laikā, tad pārdzīvojums ir vēl lielāks.

Tāpēc labāk šīs svarīgās lietas atņemt vai nu vismaz trīs mēnešus pirms bērns uzsāk gaitas dārziņā, vai arī tās atņemt vismaz divus mēnešus pēc bērns ir uzsācis gaitas dārziņā.

Mēs no savas puses iesakām to darīt vismaz trīs mēnešus pirms bērns uzsāk gaitas dārziņā, jo knupja un piena pudeles lietošana bērnudārzā ir risks saslimšanai ar dažādām infekciju slimībām un vīrusiem, jo bērniem bieži ir vēlme ar knupjiem samainīties un padalīties! J

Arī podiņapmācību audzinātājas uzsāks tikai tad, kad bērns jūtas labi dārziņā, un adaptācijas laiks ir veiksmīgi pagājis!

 

 

ADAPTĀCIJAS PERIODA PAZĪMES
POZITĪVAS NEGATĪVAS
·         Neilga raudāšana pēc vecāku došanās prom

·         Bērns labprāt pieņem jauno vidi.

·         Izrāda pozitīvas emocijas (smaids, plaukšķināšana, spēlēšanās).

·         Ievēro režīmu bērnudārzā

·         Labprāt vēlas iesaistīties nodarbībās (izrāda interesi ).

·         Novērojama histērija

·         Kaprīžu izrādīšana

·         Ilglaicīga raudāšana

·         Atteikšanās no ēdienreizēm

·         Miega traucējumi

·         Baiļu izpausmes

·         Nervozitāte, stress

·         Nav vēlme apmeklēt bērnudārzu

·         Slapināšana gultā

 

 

Biežāk uzdotais jautājums!

Cik ilgs periods ir adaptācija?

Mēs brīdinām vecākus, ka īsākais laiks adaptācijas periodam ir divas nedēļas, ilgākais laiks -divi mēneši, bet mēs vienmēr pabrīdinām, ka adaptācija ir ne tikai raudāšana un neapmierinātība  – adaptācijas laiks saistās arī ar vājāku imunitāti un iespēju biežāk saslimt, tāpēc par adaptācijas laiku var uzskatīt visu pirmo bērnudārzā pavadīto gadu. Un šajā jautājumā vislabākais palīgs būs VECĀKU PACIETĪBA. Jo šim grūtajam slimošanas laikam adaptācijas posmā ir izgājuši cauri visi vecāki. Imunitāti bērni iegūst pateicoties diviem ceļiem: potes un konkrētā vīrusa izslimošana. Vai mēs spējam sapotēt bērnus pret visu, un vai tas ir labi?

Piereģistrēt bērnu

Par rindas kārtību un pieejamām brīvām vietām zvanīt uz tel. nr. 27000970.